Par skaistu, emocijām bagātu, vizuāli stilīgu, ne-Holivudisku kino

Par skaistu, emocijām bagātu, vizuāli stilīgu, ne-Holivudisku kino

trešdiena, 2011. gada 17. augusts

Trauslais pavediens


jeb "The Slender Thread" (1965, Sidnija Polaka pirmā mākslas filma) smalkā stīga slēpjas Annas Bankroftas (Inga) brīnišķīgajā tēlojumā, Sidnija Puatjē (Alans) sirsnībā un patiesā vēlmē palīdzēt, kā arī teicamā operatora darbā.

Filmas stāsta pamatā ir žurnālā Life publicēts raksts par sievieti, kura zvana uz Sietlas pašnāvnieku krīzes centru, lai ar kādu parunātu pirms savas nāves. Viņas zvanu pieņem brīvprātīgais darbinieks Alans, kurš ar savu entuziasmu cenšas noskaidrot miega zāļu pārņemtās sievietes atrašanās vietu, vienlaikus mēģinot izprast situācijas cēloni.

Annas Bankroftas karjerā daudz nozīmīgāka izvērtās Robinsones kundzes loma filmā "Absolvents" ("The Graduate"), kura aizēnoja daudz citu izcilu lomu aktrises karjerā. Oskara statueti viņa saņēma par lomu filmā "Brīnumdare" ("The Miracle Worker").

1963. gadā Sidnijs Puatjē saņēma Oskara balvu par lomu filmā "Lillijas laukā" ("Lilies of the Field") un 2002. gadā pelnīti - Oskara goda balvu.

Arī visi pārējie tēli / aktieri būtu pelnījuši aprakstiņus, taču tieši jūtu ķīmija abu galveno aktieru starpā (tā arī neredzot vienam otru), skatoties filmu "Trauslais pavediens," ir tā vērta, lai atlicinātu laiku kādā lietainā augusta vakarā.

Filmu angļu valodā var noskatīties šeit.



pirmdiena, 2011. gada 3. janvāris

Hercogiene


Svētdienas vakara filma Latvijas Televīzijā.

Gandrīz patiess stāsts brīnišķīgā kostīmfilmā par Džordžianu Kavendišu, Devonšīras hercogieni. Ar harizmātisko Keiru Naitliju galvenajā lomā un maniem iemīļotajiem Šarloti Remplingu un Ralfu Fainsu hercogienes mātes un vīra lomās.

Vēl viens stāsts - pierādījums tam, ka būt aristokrātei nav viegli, jo titula (gribēta vai negribēta) dēļ ir jāzaudē mīļi cilvēki, sirsnīgas attiecības. Vēl viens pierādījums tam, ka vīrieša mīlestība ne vienmēr ir tik viegli saprotama kā psihologi apgalvo. Vēl viens pierādījums tam, ka sieviete ir spējīga no daudz kā atteikties savu bērnu dēļ. Un tam, ka 18. gadsimta Anglijas (un ne tikai) tērpi ir sievišķības iemiesojums. Ne velti Maikls O'Konors ieguva Oskara statueti kā labākais tērpu dizaineris.

Laikam jau viens no galvenajiem filmas trumpjiem ir katra kadra līdzība ar skaistu gleznu, kura veidojas no tērpiem, frizūrām, sastingušām sejām, pompozajām ēkām un skaistajiem dārziem. Ja jūsu ceļojuma galamērķis ir Lielbritānija, iesaku apskatīt gan Somerset House Londonā, gan Royal Crescent Bātā, kuras filmā atklājas visā savā krāšņumā.

Ja Keira Naitlija ir "jūsu" aktrise, varat izlasīt Ditas Rietumas interviju ar viņu "Dienā."